Dzīve ir pilna likteņa ironijas- pēdējais ieraksts šajā blogā bija "Kā es kļuvu par baikeri", pēdējā galerija oranžajā socportālā bija no treniņa "333" trasē, un avārijas dienā es griezos atpakaļ, lai nopirktu saulesbrilles, jo saule ļoti spīdēja sejā- pie sevis nodomāju, ka būs drošāk un patīkamāk braukt.

Ja man pirms diviem gadiem kāds būtu pateicis, ka es braukšu ar motociklu, pie tam vēl baiku, es labākajā gadījumā būtu tikai pasmējies par šādu frāzi.

Taču viss krasi mainījās, kad mani pa Rīgu izvizināja kursabiedra paziņa (šķiet, ka sauca Ojārs) ar oranžu baiku. Es pat īsti neatceros ne moča motora tilpumu, ne modeli, ne ražotāju. Atceros tikai sajūtas, kas pārņēma lidojot (vārda tiešākajā nozīmē) pa mazo ieliņu netālu no kojām.

Vakar jau ietvītoju, ka Tele2 rīko "slepenu" akciju- Tele2 klientu apkalpošanas centros bez maksas var iegūt mobīlā interneta modemu un Zelta Zivtiņas sākuma komplektu. Viss kas ir jāizdara- jādodas uz tuvāko Tele2 klientu apkalpšanas centru, līdzi ņemot portatīvo datoru (tiek pierakstīts sērijas numurs) un mīļi jāpalūdz.

Kad prasa pamatojumu vai iemeslu, jāsaka, ka "Oskars atļāva" - tā tad arī ir parole. Jābūt arī Tele2 klientam, vai Zelta Zivtiņas lietotājam, pie tam, Zelta Zivtiņa var būt arī vakar aktivizēta :>

Piezīme sev: nākamā Lie to me epizode iznāk 7. jūnijā. Būs jāpaciešas :/

Meklējot e-bay'ā pārdevēju, kas sūtītu preci uz Latviju, nākas saskarties ar dažādiem cilvēkiem:

Tagad pa logu jau redzams pirmais ziemas upuris- 7. sērijas bembis ar nolauztu pakaļējo ratu. Ilgi gan vajadzēja...

Laba ziņa tiem, kas mani nevar sazvanīt TIEŠI tajos svarīgākajos brīžos- esmu sācis numura saglabāšanas procedūru un pāreju uz Tele2. Feini, ka pašam nekur nav jābrauc- kurjers atved līgumu un SIM karti.
Lai arī kā man patiktu Bites cenas, tas ka mani nav iespējams sazvanīt dažās vietās, kur samērā bieži uzturos, sāka palikt diezgan kaitinoši.

Ja reiz Melnā Mamba raksta par piedzīvojumiem ar Ņivu, tad jāuzraksta un jāsaliek bildes arī man.

Sākšu stāstu ar to, ka tēva uzņēmums nodarbojas ar metālapstrādi/mašīnbūvi, tā kā ir pieejamas viskautkādas iekārtas, kuras parastā garāžā neatrast, kā arī (nosacīti) lielas telpas.
Viens draugs nopirka Ņivu no sava vectēva un vēlējās atjaunot, tāpēc tika nolemts, ka tas notiktu pie mana tēva darbā- kā nekā visi instrumenti pa rokai un turpat blakus lauku ceļi- būtu kur iztestēt.

Ziniet, es jums teikšu, tas ir pi**- 21. gadsimts ir klāt.
Rīga-Kopenhāgena-Brisele-čurājošais puisēns-Frankfurte-Stuttgarte-Pforzheima 36 stundu laikā.
A ko padarīsi, ja cilvēks grib atrast labu mašīnu-katafalku? :>

Un tas vēl nav viss- plānā ir vēl tikt līdz Jāņiem uz Latviju.
Bildes (cerams) būs pēc pāris dienām.

Lūk kāds izskatās studenta rakstāmgalds pirmssesijas laikā: