Damn, kas tas ir? Ja es naktī (no rīta?) guļu 3 stundas, es esmu miegains, kad pamostos. Ja es naktī guļu 15 stundas, es arī esmu miegains. Cik man būtu jāguļ, lai pamostoties es justos možs un izgulējies?

P.S. Cik tagad būtu forši uzzvanīt visiem tiem, kas man vakar zvanīja... ņeh ņeh ņeh :D
P.P.S. Aizmirsu piebilst- pēc 15 stundām miega man arī sāp smadzeņpods :/

Kā teiktu angļi: "Куда мир катится?"
Katru dienu lasot db.lv un reizi nedēļā noklausoties TWiT podkāstu (vai es esmu teicis, ka TWiT ir mans mīļākais podkāsts?) pārņem sajūta, ka pasaulē pilnīgi visas kompānijas atlaiž darbiniekus...

Šodien pēc kārtīga pārtraukuma biju aizdevies uz banku iemaksāt naudu un painteresēties, kāpēc man nenāk īsziņas par operācijām ar kontu.
Tagad vismaz zinu, ka pagaidām SEB Bankai nav noslēgts līgums ar BITI par īsziņu sūtīšanu. Nu i po*, nevajag man tik ļoti tās īsziņas. Kad es pajautāju bankas darbiniecei, vai par neaizsūtītajām īsziņām tiek paņemta komisija, viņa uz šo jautājumu īsti nemācēja atbildēt, tāpēc pārlūkoja manu konta izrakstu un nez kāpēc sāka smieties.

Braucot ar kaifiņu autobusā uz Mārupi, šodien gadījās redzēt diezgan nepatīkamu skatu, kas patiešām lika aizdomāties par dzīvi un tās vērtību.
Sākās viss jau ļoti jauki: abi ar lielajām somām iesēdāmies autobusā, un devāmies Mārupes virzienā. Neatceros kurā tieši pieturā pie mums iekāpa arī Zaubēns. Pabraucām kādu gabaliņu, uzsitām klaču par dzīvi, un tad pēkšņi visu autobusu kājās sacēla Anda, ne gluži kliedziens, bet uz to pusi: "O joptvai!". Kad es paskatījos ārā pa logu, tur pavērās sekojošs skats:

Vakar nākot no treniņa, ieraudzīju diezgan interesantu risinājumu pārāk mazam mobilā telefona ekrānam (vai arī tālredzībai). Viens taksists savā nodabā lasīja mobilajā kaut ko ar lielas lupas palīdzību ^-^

Izstāstīšu jums vienu nesenu atgadījumu no manas dzīves. Tēvam ievajadzējās diezgan specifisku produktu, kuru Latvijā vai nu tirgo ar 300% uzcenojumu, vai arī netirgo vispār. Internetā atradām vairākas firmas, kas ar to nodarbojas, taču jāsūta produkts no ASV. Hui sņim ar to muitu, tāpat lētāk sanāks nekā no brāļiem letiņiem pirkt.

Līdz šim likās, ka RTU pasniedzēji ir saprotoši, jauki un atbalstoši. Taču laikam tas tā ir tikai līdz sesijai.
Palasīju, ko DITF forumā saka par profesoru Kremeņecki, kurš man vada labaratorijas darbus un praktiskās nodarbības matemātikā. Uzzinātais mani nedaudz satrieca.

Datuvē pārlūkojot jaunākās saites ieraudzīju ņam ņam BETA. Ieraugot, ka tur atrodas dažādu ēdienu un dzērienu receptes, atcerējos, ka pirms kāda gada baigi biju safanojies par vienu lapu- drinksmixer.com.

Beidzot jāsāk iejusties kopmītņu dzīvē. It kā šodien (nu jau vakar) bija pirmais septembris Kā jau iepriekš rakstīju, dzīvoju piektajā stāvā. Droši vien, ka visās kojās tā ir- ceturtais un piektais stāvs ir visjautrākie. Šodien mūsu istabiņas biedrs (normāls džeks, btw) vienos atbrauca ar jautru kompāniju 5 džeku sastāvā un normālu šmigas piekabīti. Kompānija ierāpās pa otrā stāva logiem, un devās apgaitā pa stāviem meiteņu meklējumos. Diemžēl alkohola saturs asinīs viņiem atļāva viņiem atrast tikai un vienīgi viesnīcas dežuranti :D

Vispirms būtu jāpastāsta, ka šo mācību gadu es uzsākšu RTU DITF'u rindās. Izvēlējos studēt "Automātika un datortehnika" studiju programmā, jo diezgan interesē šitās lietas, un tīru programmēšanu negribēju studēt.
Tā kā es nedzīvoju Rīgā vai pietiekami tuvu tai, man it kā pienāktos vieta dienesta viesnīca. Es jau biju sacerējies uz dienesta viesnīcu turpat blakus fakultātei- Meža ielā...