Sen te nav bijis neviena sakarīga ieraksta. Arī šis uz sakarīga ieraksta titulu īsti nepretendēs, taču centīšos sakopot domas, kuras es bieži vien nevaru savaldīt.
Šodien, pārmaiņas pēc pamostoties nedaudz agrāk un braucot pie tēva uz ofisu, lai pastrādātu (gan savā, gan tēva labā), es beidzot sapratu, kāpēc pēdējo laiku esmu diezgan nomākts. Bet par to pēc brīža (nē, es neeju reklāmas pauzē).
No šī brīvdienu plāna es esmu izpildījis tikai divas trešdaļas: strādājis un atpūties. Tikai to darot es esmu pavisam galīgi sačakarējis savu miega ritmu- naktīs atpūšos/strādāju, bet pa dienu līdz pēcpusdienai guļu. Tāpēc man frāze: "Eju gulēt- vēl tumšs, pamostos- jau tumšs" galīgi nav sveša. Lai gan agrā bērnībā es biju "cīrulis", tagad esmu pārvērties par nelabojamu "pūci", lai gan kāds no jums gan mani sauc par "āpsi" :D
Jau vairākus iepriekšējos gadus es brīvdienās gulēju līdz divpadsmitiem, vieniem, diviem un pat trijiem dienā. Vienkārši, lai labi justos, man vajag vismaz 10-12 stundas miega. Dažreiz man ir sajūta, ka es varētu gulēt un gulēt, pamostoties tikai tad kad jāēd vai jākārto dabiskās vajadzības. Draugi jau ir pieraduši pie tā, ka ja zvana man brīvdienās pirms divpadsmitiem viņiem vispirms būs jānoklausās manā burkšķēšanā par to, ka tik agri esmu pamodināts :>
Kāpēc tad īsti man ir izveidojies šāds ritms? Atbildi es pats nezinu, bet tas noteikti ir vairāku faktoru apvienojums. Gan tas, ka ierastais tusu laiks ir nakts, gan tas, ka naktī man pastrādāt ir vieglāk- neviens apkārt netraucē, viss ir mierīgs, neviens nezvana utt. Tāpēc es jau biju pieradis pie tā, ka naktīs gāju gulēt ap četriem-pieciem, ja nākamajā dienā nav svarīgu lekciju. Svētdienas nakts, kad es pēc atpūtas mājās atgriezos Rīgā vispār bieži vien tika pavadīta neguļot vispār- no rīta nomazgājos un pa taisno uz lekcijām. Parasti gan tādās dienās es biju kā staigājošs zombijs- po*&^ par visu apkārt notiekošo.

Atgriežoties pie šī ieraksta tēmas- nomāktība man, šķiet, ir radusies tieši no tā, ka dienas gaismu es esmu redzējis maksimums piecas stundas diennaktī. Tikko izgāju ārā, skatījos apkārt un brīnījos, kāpēc pēkšņi apkārt ir tik spožs. Un tad es sapratu, ka pulkstens ir deviņi no rīta. Pēdējo reizi tik agri cēlies biju, liekas, pirms divām nedēļām. Kaut gan, labi padomājot, tumsa nav vienīgais iemesls. Bet par citiem iemesliem- citreiz.

Pēdējai brīvdienu plāna trešdaļai- mācībām- laiks būs jāmeklē nākamgad :>