Šķiet, ka manā dzīvē arī ir sācies tas posms, kad jāatraujas no mātes pupa (tā ir metafora!) un jāsāk iztikai pelnīt pašam ar to, ko protu vislabāk- cilvēku pārdošanu programmēšanu.
Bieži vien, strādājot ienāk prātā tāda doma: kāpēc cilvēki tā dzenas pēc naudas? Vai tiešām viņiem ir vajadzīgs jaunais aIfouns, "tās smukās kurpītes", bē em vē iks seši? Bet varētu taču strādāt divreiz mazāk un tāpat izdzīvot, taču pusi laika nekā nedarīt (atgādina to anekdoti par nēģeri un kokosriekstu, kas viņam uzkrīt uz galvas, vai ne?). Ļoti bieži šis "vajag/nevajag" patiesība reducējas uz pavisam vienkāršu "gribu/negribu".

Taču par tēmu, pirms kāda laika vakaros strādājot pa galvu maisījās viena kaut kur redzēta frāze (vai tikai Arvīdam Skaipā nebija šāds moodtext's?): "Working hard, to live easy!".
Tad nu vienā brīvā brīdī uztaisīju sev šādu wallpaper'u:

Brīdinu, programmer's art inside.
Taisīju savam WXGA (1280x768) ekrānam, taču šeku Photoshop failiņš īpaši centīgajiem, kuri grib pielāgot wallpeiperi citām izšķirtspējām.